Saules paneļi, pārdomas pēc ekspluatācijas gada.

Ir pagājis vairāk kā gads, kopš nodevām ekspluatācijā  10 kW saules paneļu parku un ir pienācis laiks lai izvestu secinājumus par to faktisko efektivitāti.

Par efektivitāti

Veicot sākotnējos aprēķinus vadījos no saules kartēm un ražotāja parametriem. Paredzēju, ka gada laikā, kopā tiks saražots 9500 kWh. Biju mazliet skeptisks par šo ciparu, bet faktiski izrādījās ka pirmā kalpošanas gada laikā esam saražojuši 10522 kWh, kas ir par 10 % vairāk nekā biju aprēķinājis. Domāju ka nākošajos gados šis cipars samazināsies, to arī vārdiski norāda ražotājs neminot gan nekādus lielumus.

Par ekspluatācijas izdevumiem.

Sākotnēji biju paredzējis ka baterijām būs nepieciešams, reizi pa reizei notīrīt sniegu, putekļus u.t.t. bet faktiski šī perioda laikā nav darīts nekas! Sniegu tīrīt visdrīzāk nav īpašas jēgas jo tāpat ziemas mēnešos saules ir ļoti maz un arī enerģija tiek saražota ļoti niecīgā daudzumā. Tabulā to var apskatīt.

 Par saražoto elektroenerģiju, kuru nespējām patērēt.

Par cik elektroenerģiju pārsvarā patērējam darba laikā no 8.00 – 18.00, pēc darba laika darbojas daži datori, kondicionieri, biroja tehnika u.t.t.  tad sākotnējos aprēķinos paredzēju ka tīklā iepludināsim apmēram 10% no saražotās elektroenerģijas, tomēr vasaras mēnešos, saulainās, garās brīvdienas ieviesa korekcijas un faktiski tīklā iepludinājām 11.39 % no saražotās elektroenerģijas.

 

Saražota elektro enerģija ar saules baterijām, kWh Tīklā nodotā elektro enerģija, kWh Tīklā nodots no saražotās enerģijas % Iepirkts no Elektrum, kWh Faktiskais patēriņš bāzei, kWh
Janvāris 88.44 0.1994 0.23% 6218.01 6306.25
Februāris 308.92 5.16 1.67% 5249.78 5553.54
Marts 852.59 46.92 5.50% 4805.76 5611.43
Aprīlis 1439.49 163.06 11.33% 3823.19 5099.62
Maijs 1853.97 261.95 14.13% 3356.75 4948.77
Jūnijs 1622.05 242.46 14.95% 2971.64 4351.23
Jūlijs 1606.91 227.30 14.15% 2975.23 4354.84
Augusts 1381.3 131.81 9.54% 3297.99 4547.48
Septembris 770.88 84.51 10.96% 3572.23 4258.60
Oktobris 397.38 34.43 8.67% 4590.52 4953.47
Novembris 139.32 0.5923 0.43% 5177.34 5316.07
Decembris 61.45 0.16 0.26% 5150.66 5211.95
Kopā 10522.70 1198.55 11.39% 51189.10 60513.25

 

Pēc gada ekspluatācijas, neesam iegādājušies no elektroenerģijas piegādātāja 9324.15 kWh (10522.70 – 1198.55 kWh), līdz ar to varētu teikt ka ietaupījuši  ~ 1050 EUR, kā arī kopējā tīklā iepludinājuši 1198.55 kWh enerģijas par kuru noslēdzot līgumu varētu saņemt ~ 40 EUR. Līguma par enerģijas pārdošanu gan nenoslēdzām jo birokrātija, rēķinu rakstīšana, salīdzināšana, grāmatvedība u.t.t. manuprāt neatsver tos gadā nopelnītos 40 EUR.

Visbiežāk uzdotais jautājums – cik ilgā laikā atmaksāsies investīcijas!

Uzstādot saules baterijas ir jāsaprot, ka atmaksāties var tikai saražotā enerģija, kuru paši patērē. Iepludinot elektroenerģiju kopējā tīklā iespējams noslēgt līgumu par elektroenerģijas pārdošanu, tādu iespēju piedāvā A/S Latvenergo un citi elektroenerģijas ražotāji, bet jāņem vērā ka samaksa būs tikai par elektroenerģiju, tas ir apmēram 90-95% no elektroenerģijas cenas (0.035-0.04 Eur/kWh). Par pieslēgumu, elektroenerģijas pārvades un sadales pakalpojumiem un OIK enerģijas ražotājam neviens nemaksā! Tāpēc es savos aprēķinos neesmu ņēmis vērā šo tīklā nodoto enerģiju, uzskatīsim to kā dāvinājumu.

Tātad kopsavilkums, insvestīcijas ~ 13000 Eur, ietaupījums gadā 1050 Eur, kalpošanas laiks (kā sola ražotājs 20-25 gadi).

 

 

33 thoughts on “Saules paneļi, pārdomas pēc ekspluatācijas gada.

  • 21.08.2018 at 16:00
    Permalink

    Labdien! Vai jūs, lūdzu, nepastāstītu, kā to enerģiju reāli “noķert”. Tas ir – kā panākt, ka tie 90% no saražotā arī tiek pašpatēriņam? Vai ir kaut kas speciāli jāpielāgo paradumos, vai, piemēram, jāiestata laika režīmi elektroierīcēm, vai tas ir neiespringstot/ neko nemainot paradumos? (par 8-18 izlasīju)
    Un kā zināt, ka tieši “tagad” māja iztiek no pašu saražotā? Orientēties – spīd saule, tērējam?

    Reply
  • 21.08.2018 at 17:01
    Permalink

    Kā to enerģiju reāli “noķert”?
    Saules baterijas darbojas “tiešsaistē” ar elektrības tīklu un lietotājs reālajā laikā var redzēt uz invektora elektrības jaudu ko tas dotajā brīdī ražo. Uzstādot saules baterijas A/S “Sadales tīkls” uzstādīs skaitītāju, kurš uzskaitīs gan no tīkla saņemto, gan tīklā nodoto enerģiju, tiesa gan to Jūs redzēsiet tikai par iepriekšējo periodu, to nevar redzēt tiešsaistē (vismaz pagaidām).
    Drošības apsvērumu dēļ, brīdī kad tiks atslēgts spriegums no A/S “Sadales tīkls” arī invektors pārstās darboties, tātad normālā situācijā nav iespējams variants kad saules baterijas darbojas atsevišķi bez “Sadales tīkls” pievadītā sprieguma.
    Lai varētu izmantot saules enerģiju par visiem 100% var izmantot akumulatorus, bet tādā gadījumā jārēķinās ar papildus izdevumiem pie uzstādīšanas, kā arī ekspluatācijas, jo akumulatoru baterijas ar laiku būs jāmaina. Cits variants ir izmantot elektro patērētājus ap pusdienas laiku, kad saules enerģija būs lielāka, ja tas ir iespējams (veļas mašīna, trauku mašīna u.c. ar programmējamiem darbības laika nobīdēm, laika releji u.t.t. ), bet šīs lietas jau jāskata individuāli katram gadījumam.

    Reply
  • 07.01.2019 at 20:01
    Permalink

    Vai Jūs varētu publicēt saražoto enerģiju pa stundām vienam gadam?
    Tad, savietojot to ar patērēto, katrs viedā skaitītāja lietotājs varētu iegūt kopējā tīklā iepludināto un atmaksāšanos.
    Paldies par nozīmīgo info!

    Reply
  • 22.01.2019 at 23:20
    Permalink

    Raksts tapis pagājušā gadā – vai vēl pēc gada ir kādi citi vai jauni secinājumi?

    Reply
  • 27.03.2019 at 12:28
    Permalink

    Varbūt varat pastāstīt, kā tieši nodevāt ekspluatācija.. kas ierīkoja, cik ilgi aizņēma šis process utt.?

    Reply
  • 11.04.2019 at 09:40
    Permalink

    Par cik esam elektromontāžas kompānija un mūsu kolektīvā strādā augsti profesionāli darbinieki, izprojektēt, uzstādīt, ieprogrammēt nesastādīja grūtības. Nodošanai jāsagatavo izpilddokumentācīja ar visiem paredzētiem mērījumiem, shēmām, aktiem un jāiesniedz AS “Sadales tīkls”. Izbūves kārtība aprakstīta https://www.sadalestikls.lv/klientiem/pieslegumi/mikrogeneratora-pieslegums/ierikosana/

    SVARĪGI !!!!
    Pirms iegādes pārliecinieties vai jūsu izvēlētais invertors ir iekļauts AS “Sadales tīkls” atzīto invertoru sarakstā!!!
    Pretējā gadījumā AS “Sadales tīkls” jums vienkārši nedos atļauju to darbināt, jo ir invertori kuri var “kropļot” spriegumu.
    Ja ģenerators pieslēgts tīklam, to fiksēs AS “Sadales tīkls” elektroenerģijas skaitītājs un noslēpt to visdrīzāk neiznāks.
    Par sankcijām gan nezinu, bet domāju ka viņi varētu lauzt līgumu par elektroenerģijas piegādi.

    Reply
  • 18.04.2019 at 22:21
    Permalink

    Nopērkam saules baterijas, uzstādām un saražoto ”iepludinām” kopējā tīklā par 0.035-0.04 Euro/kWh, bet pērkam par 0,15 Euro/kWh. Ļoti negodīga ”matemātika”. Un sanāk tikpat ”godīgi” kā agrāk – mēs pērkam, bet pēc uzstādīšanas Latvenergo to iekļauj savā bilansē un kļūst par mūsu pirktās mantas īpašniekiem. Te arī redzam kā uzņēmums gūst peļņu.

    Reply
  • 04.05.2019 at 11:25
    Permalink

    Būtu jau labāk teikt saules paneļi, jo baterijas ir vairāk, kas uzkrāj enerģiju nevis ražo, bet tas nu tā.
    Man ir 5.7kw sistēma ar 4kw inverter, kas knapi sasniedz maksimālo jaudu, jo ir paliels ēnojums. Tātad uzreiz iesaku likt paneļus ar optimiser (iem) ja uz jumta ir kaut minimāla ēna. Tie palīdz katram saules panelim ražot neatkarīgi un būs mazāk zudumi, ja vēlas izspiest maksimālo no paneļiem. Ja nav ēnojuma, tad var īpaši neuztraukties, bet vajag atcerēties, ka arī mākonis var dot ēnu.
    Tātad martā saražoja 630kw/h bet patērēju 157kw/h. Ziemā kad saules ir mazāk arī saražotais daudzums ir mazāk. Janvārī saražoja 99kw/h un patērēju 53kw/h. Decembrī saražoja 57kw/h un patērēju 33kw/h. Viss ir atkarīgs kādas elektro ierīces tika lietotas un kad.
    Varētu parādīt diagrammu kā tas viss izskatās, bet te nevar pievienot bildes.

    Reply
  • 04.05.2019 at 11:29
    Permalink

    Saules paneļu degradācija ir apmēram 1% gadā – tas apmēram cik lielu ražošanas jaudu zaudē, bet nu jaunākie pētījumi liecina, ka tas ir stingri mazāk.
    Man ir solaredge inverter un 19 x solaris 300 w paneļi ar solaredge optimiser.

    Reply
  • 06.07.2019 at 23:58
    Permalink

    Labdien, uz kādu izejas spriegumu visi paneļi ir saslēgti (12/24/36 vai varbūt 48 VDC) ?
    Tīri tēorētisks spams, varbūt kādam noder: īdeāli būtu patērēt saules paneļu saražoto līdzspriegumu (protams tas nav stabils lielums, bet lielākā daļa tehnikas nav tik kaprīzas un nelielas svārstības līdzspriegumā neiespaido to darbību, galu galā līdzsprieguma stabilizātorus neviens nav atcēlis), nepārveidojot to maiņspriegumā (jo invertorā arī rodas nevajadzīgi zudumi un tad mēs bāžot savu datoru, printeru, planšetnieku utt adapterus rozetē un atkal maiņspriegumu iztaisnojot līdzstrāvā – uz līdzenas vietas veidojam dubultzudumus, jo paneļi JAU mums ir iedevuši gatavu līdzstrāvu ), protams ledusskapim, veļasmašīnai u.c tehnikai ir vajadzīgs maiņspriegums, bet tad mums nevajag tik jaudīgu invertoru (pietam invertorus labāk arī likt uz katru patērētaju grupu -savu, tādējādi neesam atkarīgi tikai no VIENA invertora, bet ja mums ir teiksim 3 mazjaudīgi un viens nobrūk, pārējie tāpat šancē. Protams, šis risinājums ir ērts tikai privātmāju īpašniekiem un prasa pārstrādāt esošo mājas elektroinstalāciju, un prasa arī saimnieku(ces) līdzidomāšanu ekspuatējot tādu AC/DC sistēmu. Pietam jūsu datoru/ televizoru utt UPS (kas ir tas pats invertors) patērē to pašu līdzstrāvu (Protams atkarīgs uz kādu spreigumu ir paredzēts UPS), un šeit mēs jau varam izmantot ups arī kā mazjaudīgu maiņsprieguma avotu. Tātad variantu ir daudz, un ne vienmēr tas ko JUMS piedāvā komercfirmas ir tas labākais un lētakais variants, mūsdienu kapitālistiskajā izkropļotajā sabiedrībā – cerēt uz to būtu naivi. Spama beigas.
    Runajot par Sadales tīklu, vai ir kāds likums, kurš nosaka ka manam invertoram ir OBLIGĀTI jāstrādā paralēli ar ST tīklu ? Sapnī nosapņoju ka ievdautomāta kabeļus kuri nonāk manā majā uzlieku kontaktoru (drošibas pēc 2 ), kuri būtu nobaroti no invertora un kamēr invertors saražo vajadzīgo spriegumu, es no sadales tikla nesaņemu ne vata, un līdz ar to nepiesārņoju ST ar nevajadzīgajām harmonikam no mana invertora, bet kad saulīte pazūd, kontaktors pielēdz man ST barošanu. Dīvains sapnis, bet tas tak ir reāli izdarāms. Ko saka tauta?

    “Drošības apsvērumu dēļ, brīdī kad tiks atslēgts spriegums no A/S “Sadales tīkls” arī invektors pārstās darboties” – Vai drīkstu jautāt : Uz kādiem objektiem tāds invertors vispār ir liekams un priekškam ? Saules paneļi un tiem pieslēdzmā aparatūra ( t.s.invertors) tā kā paredz to ka lietotājs ir pilnīgi neatkarīgs no ārējiem enerģijas avotiem, bet šajā konkrētaja piemērā šis “brīnuminvertors” padara lietotāju PILNIGI atkarīgu no Sadales tīkla Jautājums: A kam tad man pirkt visu šito drazu, ja es beigās tāpat palieku atkarīgs no ST ?

    Reply
    • 22.08.2019 at 19:59
      Permalink

      🙂 Pēdējā rindkopā – “Drošības apsvērumu dēļ, …. utt” Ļoti precīzi pateikts, kurš saimnieks un kurš kalps! 🙂 Mēs taču esam kapitālismā! 🙂
      Bet augstāk minētās idejas ir pat ļoti labas. Es sev arī uzstādu dalīto variantu, ar pamat domu nodrošināt silto ūdeni , apgaismojumu (pie kam ar 24 voltu sildelementu, bez invertora). Invertoru ar citiem akumulatoriem un paneļiem slēdzu pie sūkņa un ledusskapja. To ko nespēj nodrošināt invertors (piemēram cepaškrāsni ar 2200 watiem) slēdzam pie ārējā tīkla. Kas zin! 🙂 Nākotnē arī to varbūt atrisināšu! 🙂

      Reply
  • 21.09.2019 at 07:12
    Permalink

    “Drošības apsvērumu dēļ” ir ļoti nopietns iemesls patiesībā.
    Tad, kad ST elektromontieriem ir veicami darbi elektrolīnijā, apakšstacijā līnija tiek izslēgta.
    Ja kāds gudrelis turpina uzrurēt spriegumu līnijā ar mikroģeneratoru, labākajā gadījumā nodeg mikroģenerators, jo nu uz tā ir visi līnijas patērētāji, kas saņēma strāvu no ST, sliktākajā gadījumā ST elektromontieri gūst elektrotraumu.

    Reply
  • 22.01.2020 at 12:09
    Permalink

    Labdien! Kādai kompānijai bijāt pieslēgti(elektrību nonodot tīklā). “ELEKTRUM”(LATVENERGO) vai “220”?

    Reply
  • 03.06.2020 at 10:04
    Permalink

    Pēc rakstītā “”Pēc gada ekspluatācijas, neesam iegādājušies no elektroenerģijas piegādātāja 9324.15 kWh (10522.70 – 1198.55 kWh), līdz ar to varētu teikt ka ietaupījuši ~ 1050 EUR””
    Vai tiešām tā ir tik liels “ietaupījums”, jo paliek vismaz 3 elektrības maksas komponentes, par kurām ir jāmaksā arī tad ja “ražo” savu elektroenerģiju: “Maksa par elektroenerģijas sadalīšanu “, “Maksa par IAA strāvas lielumu” un “Jaudas obligātā iepirkuma komponente par ampēriem “?
    Ja kļūdos, lūdzu labojiet.

    Reply
  • 03.06.2020 at 10:29
    Permalink

    Ja patērētājs patērē 1 kWh (piemēram ūdens uzsildīšanai) tad viņam ir 1 kWh jānopērk no Elektrības piegādātāja (Sadales tīkls) apmēram 0.16 EUR/kwh kas sevī ietver:
    1. Patērēta elektroenerģija;
    2. OIK (obligātā iepirkuma komponente);
    3. Sadales un pārvades pakalpojumi.
    Tātad, ja šo enerģiju saražojam mēs paši tad šī naudiņa nav jāmaksā piegādātājam, vienīgi maza diskusija varētu būt par pieslēguma nodrošināšanas gada maksu.

    Reply
  • 12.07.2020 at 22:45
    Permalink

    Ļoti jauks raksts, paldies.
    Vai vēljoprojām Latvenergo jūsu saražoto “lieko” enerģiju iepirktu par trīs centiem, vai arī kau kas ir mainījies?
    Plānoju sev uzstādīt 20kW sistēmu, tā kā cenas kļūst aizvien lētākas un lētākas. Apvienojot ar akumulatoriem, un hibrīda inverteri, vajadzētu būt pilnīgai pašpietiekamībai, un vēl krietnam pārpalikumam. Nopietni nenopietns jautājums, vai ari to ir iespējams nopelnīt Teslas mēnešmaksai?

    Reply
  • 13.07.2020 at 08:12
    Permalink

    Kā iepriekš minēju, elektroenerģijas cena (ko iepērkam), sastāv no vairākām daļām. Ja Jūs ražosiet elektroenerģiju, Jums tiks samaksāts tikai par katru saražoto kilovatstundu elektroenerģijas, tā ir biržas cena apmēram 0-6 santīmu robežās par kilovatstundu. Pārējās daļas pienākas par elektroenerģijas sadali, pārvadi. Tātad to enerģiju kuru saražosiet mīnus to ko patērēsiet varēsiet pārdot, cik tas Jums būs izdevīgi variet parēķināt paši. Mūsu gadījumā tas ir tik maz ka nav vērts “ķēpāt papīrus”, jo ~92% enerģijas patērējam paši.
    Pirms uzstādīšanas gan ņemiet vērā ka 20 kW nav mikroģenerators un tur var tikt pieprasīts ieguldīt arī AS “Sadales tīkls” infrastruktūrā.

    Reply
  • 18.04.2021 at 22:15
    Permalink

    Paldies par interesanto blogu. Jums ir ideāls pašpatēriņš saules sistēmas lietojumam – lauvas tiesu tērējat dienā, līdz ar to jautājums, vai neplānojat likt vēl paneļus, lai nosegtu visu dienas patēriņu? Pie šī brīža cenām un Jūsu pašu kompetwnces um darba, tas atmaksātos gados 5..6.
    Un otrs jautājums, vairāk praktiskas dabas – vai saules paneļi tiek zemēti?
    Paldies!

    Reply
    • 06.10.2021 at 20:25
      Permalink

      Mums ir uz uzstādīti saules paneļi kā mikroģenerators, pēc Latvijas likumdošanas mikroģenerators ir 3 fāzes – 16A vai 11.1 kW, tātad maksimālā jauda. Protams jo lielāka ir elektroenerģijas cena jo ātrāk tas atmaksāsies.
      Par zemējumu – visas metāliskās daļas, kuras var nokļūt zem sprieguma, ir jāsazemē. Vēl vajadzētu ņemt vērā zibensaizsardzību, iespējams ka papildus ir nepieciešams to uzstādīt.

      Reply
  • 16.10.2021 at 17:08
    Permalink

    Paldies par vērtīgajiem burtiem un cipariem! Pats arī no lēna māžojos jau otro sezonu. Pieslēju 4us ~300Watīgos paneļus ar vienu mērķi – vasarīgajā pusgadā sildīt boileri (bez invertora). Ziemas “puslodē” par to vairāk rūpējas kombinētā boilera alternatīvā stihija – malkas pagale. Esmu apmierināts. Boilerim nominālā jauda ir 2,2kW, bet es grūžu iekšā maksimums pusi no minētā skaitļa (termostatu esmu atvienojis, lai nenokautu, bet vārīšanās risks pagaidām ļoti minimāls). Ja ir apmācies, tad spirāles pretestībai cauri izsisties īsti nevaru. Novērojums apmēram šāds: labāk divi paneļi tiešā saules gaismā nekā visi četri aiz mākoņa. Vai ieteiksiet kādu labu ampēr/volt/Watu mērītāju, ar ko veikt pētniecisko darbu? Gribētos uzzināt, cik vatus (arī voltus), teiksim, vasaras pusdienlaikā spēj dot panelis ēnā, kā arī cik v un W nāk ārā mākoņainā decembra pusdienlaikā.? Vajadzētu saprast, cik paneļus vēl būtu jāpievieno, lai justu efektu arī apmākušajās dienās. Nu, un vēl ir doma ielikt silto grīdu vannasistabā. Sapņa piepildījums būtu tad, ja diennakts gaišajā laikā (ziemā) varētu uzkāpt uz flīzēm un sajust, ka nav galīgi ledainas. Kaut kur lasīju, ka siltajām grīdām esot ~150W uz kv/m, tātad nelielai kvadratūrai jauda būtu vajadzīga uz pusi mazāka kā boilerim, vai ne? Pateicos!

    Reply
  • 29.10.2021 at 20:11
    Permalink

    Atbildēšu pats sev. Parakņājos tīmeklī, kur atradu stipri optimistisku versiju – aizēnots panelis saražojot ~40% no tā, ko ražojot saules apspīdēts. Nelikās atbilstoši, tāpēc parakņājos vēl. Un uzdūros ticamākai versijai, ka mākoņainie paneļi “performējot” 10-30% robežās. To tad arī pieņemšu par patiesību, kamēr nebūšu ticis pie kvalitatīva multimetra. Un vēl – vecos youtube viģikos tante stāsta, ka, saslēdzot paneļus paralēli, var iegūt drusku vairāk jaudas. Kāds Jums viedoklis/pieredze šajā jautājumā. Man joprojām ir saslēgts ķēdē.

    Reply
    • 29.10.2021 at 20:22
      Permalink

      Zemāk norādītā adresē variet apskatīties saražoto jaudu katru dienu ik pa 10 sek.
      Secinājumus variet izdarīt paši. Mākoņainā laikā ir pat jaudas samazinājums par 90%, tātad saražo tikai 10 % no nominālās.
      http://saulesparks.elektrikis.lv
      Panļu izejā ir līdzspriegums, parasti tas tiek pārveidots uz maiņspriegumu 230/400V. Šādā gadījumā
      paneļu slēgums ir jāskata kopsummā ar invektoru. Parasti tiek slēgti virknē, jo pie lielākiem spriegumiem ir mazāk zudumu.

      Reply
  • 05.02.2022 at 13:14
    Permalink

    Tabula laba kā kontroles cipari par to, cik kwh mēnesī dod 10kw saules paneļu sistēma. Bet tai pašā laikā ir kā ļoti labs piemērs tam, cik nepilnīgas ir šāda tipa saules sistēmas! Paskatieties, stabiņā “Iepirkts no Elektrum” katru mēnesi ir gandrīz stabils, nemainīgs cipars. Nu jā, ja dienā ražo no saules un pūš Sadales tīklā, bet naktī pērk atpakaļ, tad tā sanāk. Paskatieties, pat jūnijā, jūlijā “Iepirkts no ST” ir grandiozs cipars! 😄 Bet ja šo sistēmu veido savādāk, ja dienā ne tikai lieto pašpatēriņam, laiž iekšā ST un lādē akumulatorus priekš nakts, tad vasaras mēnešos šim stabiņam “Ieprikts no ST” ir jābūt nullei! Man pagājušājā vasarā šis cipars bija 1% iepirkts no ST, salīdzinot ar kopējo patēriņu.😁

    Reply
  • 15.07.2022 at 12:49
    Permalink

    Paldies par info un reāllaika attēlojumu ! Arī ir jau būvniecības procesā 8kw stacija .

    Reply
  • 27.07.2022 at 00:46
    Permalink

    Jā, iepirkuma skaitļi ir pamatīgi. Ideāli jau būtu, ja nodotais nosegtu visu iepirkto, un laikam jau to var arī daudzmaz sasniegt, ja vien patēriņš ir tik neliels, ka var iekļauties mikroģenerācijas noteikumos.

    Bet es īsti nesapratu tos “labajā laikā” pāri palikušos 1198.55 kWh – vai tad tie pēc tam neatgriežas atpakaļ kā “akumulētā enerģija” no ST un līdz ar to tie arī it kā būtu mīnusojami no Elektrum iepirkuma? Jebšu šī akumulācijas iespēja toreiz vēl nebija pieejama, un tāpēc netika minēta ne rakstā, ne komentāros?

    Konkrēti, šis citāts no ST: “Ja ražosies vairāk, nekā spēsiet uzreiz patērēt, pārpalikumu nodosiet tīklā un izmantosiet vēlāk, maksājot pārvades un sadales pakalpojuma maksu, kā arī OIK fiksēto daļu (atbilstoši jaudai)”. Mjā, tomēr pilnīgi bez maksas atpakaļ nevar dabūt, tāpēc ar pārprodukciju un akumulēšanu jāuzmanās, jārēķina gada griezumā un jāņem vērā, ka tiek veikta “pārpalikuma nonuļļošana” aprīlī.

    Reply
  • 27.07.2022 at 08:08
    Permalink

    Jā, raksts ir tapis 2018. gadā, kad nebija “neto” norēķinu. Uz doto brīdi “neto” princips darbojas tikai fiziskām personām, juridiskās personas saražoto un tīklā nodoto enerģiju var pārdot par biržas cenām, iepriekš par to vienojoties ar elektroenerģijas tirgotāju. Šobrīd “neto” norēķina uzskaite notiek kWh, t.i. ja saražo un tīklā nodod 1000 kWh, tad nākošos mēnešos šīs kilovatstundas tiks mīnusotas no mājas patēriņa, samaksājot tikai par AS “Sadales tīkls” jaudas transportēšanu vienā virzienā.
    Šobrīd saeimā tiek virzītas vairākas izmaiņas:
    1. Neto norēķins tiks ieviests arī Juridiskām personām.
    2. Neto norēķina uzskaite tiks veikta EUR (Nord Pool biržas stundas cena), nevis kWh kā līdz šim.
    3. Tiek paredzētas energokopienas, piemēram enerģiju ražo saules paneļi lauku mājā bet patērē to dzīvoklī pilsētā.
    Šīs izmaiņas gan vēl jāapstiprina galīgajā lasījumā.

    Reply
  • 28.10.2022 at 13:40
    Permalink

    Sveiki. Veidoju 2 līdstrāvas līnijas no paneļiem uz 50 m attālumā esošo inventoru, Prasās katrā divi 6 mm2 vadi (+ un -), kopā 4 gb. Vai varu to realizēt ar četrdīslu kabeli? Atsevišķie vadi tač arū guldās gofrā un vienā kanālā… Ko teiksiet???

    Reply
    • 24.11.2022 at 01:09
      Permalink

      Es liktu 16 mm2 alumīnija kabeli un ietaupīto naudu izmantotu lietderīgi..

      Reply
  • 24.11.2022 at 08:04
    Permalink

    Šeit jāskatās ne tikai uz šķersgriezumu bet arī uz spriegumu. Saules paneļiem līdzstrāvas pusē, atkarībā no slēguma, var būt ap 1000V, līdz ar to jāskatās ir kabeļa nominālais pieļaujamais spriegums. Instalācijas kabeļiem parasti tas ir 500V.
    Līdzīgi kā ūdensvadam, diametrs un ūdensvada sieniņas biezums.

    Reply
  • 02.08.2023 at 08:51
    Permalink

    Kāds ir jūsu parka saules paneļu novietojums? Visi paneļu uz dienvidiem, vai tā saucamais austrumi-rietumi novietojums?

    Reply

Leave a Reply to Ezis Cancel reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *