gudrā māja smart home viedā māja Kā mēs “izglītojām” mūsu biroju, vai realizējam viedo ēku.

Kā mēs “izglītojām” mūsu biroja ēku, vai realizējam “viedo māju”.

Gudrās mājas risinājumi pārsvarā ir redzami tikai apgaismojuma risinājumos – ienākot cilvēkam telpā ieslēdzas apgaismojums, to var papildināt ar sensoru, kas mēra apgaismojuma līmeni un ieslēgt apgaismojumu tikai tajā brīdī kad tas ir nepieciešams, kā arī ja neviens neatrodas telpā ilgāku laiku, tad apgaismojums tiek izslēgts. Protams šie apgaismojuma risinājumi labi izskatās un darbojas, bet uz “maciņu” visdrīzāk ietekme būs ļoti minimāla, jo pārsvarā jau visi ir pārgājuši uz energo ekonomiskākiem apgaismojumu risinājumiem piemēram LED. Lielāku ietaupījumu var iegūt uz apkures, kondicionēšanas rēķina.

Lietas kurās mēs investējām:

  1. Servera telpa- serveru telpā jānodrošina temperatūra lai elektronika spētu darboties, vairumā gadījumu, tas ir ne vairāk kā 23-24 °C, kā arī ļoti būtisks ir telpas mitrums, jo pie zema mitruma siltuma vadītspēja samazinās un elektronika vairāk uzkarst samazinoties siltuma vadītspējai. Iepriekš mums 24/7 gaisu dzesēja gaisa kondicionieris uzturot telpā vajadzīgo mitrumu un temperatūru. Kondicioniera elektriskā jauda ~ 1.2 kW. Tātad mēnesī tas patērēja apmēram (0.47kW*24*30=338.4 kWh), ~ 55 EUR/mēnesī. Mēs uzstādījām ventilācijas pieplūdi no āras ar ventilatoru 18W. Brīdī kad ārējā temperatūra ir pietiekama lai varētu nodzesēt Servertelpu automātika izmanto ventilātoru, kurš telpā iepūš ārējo gaisu, mūsu gadījumā tas ir temperatūra zem 12 °C.  Gadā tas apmēram varētu ietaupīt ~300-350 EUR. Līdzīga situācija būs ar citām telpām.
  2. Apkure, radiatorus aprīko ar termogalvām (Fibaro, Danfoss). Pēc darbu dienas beigām, kā arī brīvdienās, temperatūru kabinetā samazina par 3-4 grādiem, protams, pie noteikuma ka telpā neviens neatrodas.
  3. Siltā ūdens boileri, mūsu gadījumā silto ūdeni vairumā izmanto pēc darba, dušai, līdz ar to pārējo dienas laiku un brīvdienas nav vajadzības boilerī ūdenim turēt tik augstu temperatūru.
  4. Ārējais, teritorijas apgaismojums. Protams, apgaismojums tiek izmantots tikai diennakts tumšajā laikā, bet tas tiek izslēgts tajā brīdī kad teritorija tiek ieslēgta “apsardzes režīmā”. Brīdī kad nostrādā apsardzes signalizācija, teritorijas apgaismojums tiek ieslēgts kopā ar citiem, papildus, starmešiem.

Ir lietas kuru realizācijas rezultātā var ietaupīt līdzekļus, bet to var papildināt ar lietām kas nodrošina komfortu, piemēram:

  1. Skaitītāju nolasīšana attālināti.
  2. Avārijas sensori, signāli:
    • Telpās uz grīdas parādās mitrums (plīsusi caurule);
    • Garāžas vārti atstāti pārāk ilgi atvērti;
    • Atgādinājums ka telpas, teritorijas apsardzes signalizācija nav “apsardzes režīmā”;
    • Brīdinājums par CO2 līmeni telpā.

Tam visam var papildināt ar dažādiem algoritmiem, kā laika apstākļiem, saražoto saules enerģiju, piemēram kondicionierus darbināt tikai gadījumā ja saražotā elektroenerģija ir lielāka par….

Saules paneļi, pārdomas pēc ekspluatācijas gada.

Ir pagājis vairāk kā gads, kopš nodevām ekspluatācijā  10 kW saules paneļu parku un ir pienācis laiks lai izvestu secinājumus par to faktisko efektivitāti.

Par efektivitāti

Veicot sākotnējos aprēķinus vadījos no saules kartēm un ražotāja parametriem. Paredzēju, ka gada laikā, kopā tiks saražots 9500 kWh. Biju mazliet skeptisks par šo ciparu, bet faktiski izrādījās ka pirmā kalpošanas gada laikā esam saražojuši 10522 kWh, kas ir par 10 % vairāk nekā biju aprēķinājis. Domāju ka nākošajos gados šis cipars samazināsies, to arī vārdiski norāda ražotājs neminot gan nekādus lielumus.

Par ekspluatācijas izdevumiem.

Sākotnēji biju paredzējis ka baterijām būs nepieciešams, reizi pa reizei notīrīt sniegu, putekļus u.t.t. bet faktiski šī perioda laikā nav darīts nekas! Sniegu tīrīt visdrīzāk nav īpašas jēgas jo tāpat ziemas mēnešos saules ir ļoti maz un arī enerģija tiek saražota ļoti niecīgā daudzumā. Tabulā to var apskatīt.

 Par saražoto elektroenerģiju, kuru nespējām patērēt.

Par cik elektroenerģiju pārsvarā patērējam darba laikā no 8.00 – 18.00, pēc darba laika darbojas daži datori, kondicionieri, biroja tehnika u.t.t.  tad sākotnējos aprēķinos paredzēju ka tīklā iepludināsim apmēram 10% no saražotās elektroenerģijas, tomēr vasaras mēnešos, saulainās, garās brīvdienas ieviesa korekcijas un faktiski tīklā iepludinājām 11.39 % no saražotās elektroenerģijas.

 

Saražota elektro enerģija ar saules baterijām, kWh Tīklā nodotā elektro enerģija, kWh Tīklā nodots no saražotās enerģijas % Iepirkts no Elektrum, kWh Faktiskais patēriņš bāzei, kWh
Janvāris 88.44 0.1994 0.23% 6218.01 6306.25
Februāris 308.92 5.16 1.67% 5249.78 5553.54
Marts 852.59 46.92 5.50% 4805.76 5611.43
Aprīlis 1439.49 163.06 11.33% 3823.19 5099.62
Maijs 1853.97 261.95 14.13% 3356.75 4948.77
Jūnijs 1622.05 242.46 14.95% 2971.64 4351.23
Jūlijs 1606.91 227.30 14.15% 2975.23 4354.84
Augusts 1381.3 131.81 9.54% 3297.99 4547.48
Septembris 770.88 84.51 10.96% 3572.23 4258.60
Oktobris 397.38 34.43 8.67% 4590.52 4953.47
Novembris 139.32 0.5923 0.43% 5177.34 5316.07
Decembris 61.45 0.16 0.26% 5150.66 5211.95
Kopā 10522.70 1198.55 11.39% 51189.10 60513.25

 

Pēc gada ekspluatācijas, neesam iegādājušies no elektroenerģijas piegādātāja 9324.15 kWh (10522.70 – 1198.55 kWh), līdz ar to varētu teikt ka ietaupījuši  ~ 1050 EUR, kā arī kopējā tīklā iepludinājuši 1198.55 kWh enerģijas par kuru noslēdzot līgumu varētu saņemt ~ 40 EUR. Līguma par enerģijas pārdošanu gan nenoslēdzām jo birokrātija, rēķinu rakstīšana, salīdzināšana, grāmatvedība u.t.t. manuprāt neatsver tos gadā nopelnītos 40 EUR.

Visbiežāk uzdotais jautājums – cik ilgā laikā atmaksāsies investīcijas!

Uzstādot saules baterijas ir jāsaprot, ka atmaksāties var tikai saražotā enerģija, kuru paši patērē. Iepludinot elektroenerģiju kopējā tīklā iespējams noslēgt līgumu par elektroenerģijas pārdošanu, tādu iespēju piedāvā A/S Latvenergo un citi elektroenerģijas ražotāji, bet jāņem vērā ka samaksa būs tikai par elektroenerģiju, tas ir apmēram 90-95% no elektroenerģijas cenas (0.035-0.04 Eur/kWh). Par pieslēgumu, elektroenerģijas pārvades un sadales pakalpojumiem un OIK enerģijas ražotājam neviens nemaksā! Tāpēc es savos aprēķinos neesmu ņēmis vērā šo tīklā nodoto enerģiju, uzskatīsim to kā dāvinājumu.

Tātad kopsavilkums, insvestīcijas ~ 13000 Eur, ietaupījums gadā 1050 Eur, kalpošanas laiks (kā sola ražotājs 20-25 gadi).